Nepabeigts projekts

šis nu reiz ir viens iesākts un nepabeigts projekts:)))  nu neko nebij jau pagājušais pavasaris pēdējaijs un mirt ar netaisos , līdz ar ko var visu šito atsākt... un kāpēc lai ne tagad rudenī, lai arī viss jau ir savākts bet lietots tak tiek .....

Gārsa

Gārsa

Aegopodium podagria

Ground-elder

Сныть

Uzmācīgā nezāle gārsa , daudziem pat prātā nenāk kad to varētu ēst, bet pavasarī kad salāti dobē vēl nav sakuplojuši tā ir ļoti laba alternatīva. Gārsas lapiņas ir labas kad svaigas, mazas, es plūcu tās kas vēl īsti nav atvērušās. Gārsa tāpat kā visas citas zāles pavasarī ir labs vitamīnu avots, profilaktiski to lieto pret reimatismu, nieru un kunģa slimībām.

Gārsa samazina skābi visā organismā un sekmē sāļu izvadīšanu no locītavām, samazina holesterīnu.

Gārsas salāti

Gārsa - 2 saujas
Ceļmallapas - 1 sauja
Virza - 1 sauja
Gurķis - 1gab
Dilles - nedaudz
Maura lociņi - nedaudz
Sezama sēklas - 1 tējkarote
Eļļa (auksti spiesta) no ķirbju sēklām vai riekstiem pēc garšas

Gārsas lapas, ceļmallapas, virzu, lokus un dilles sagriež sīki. Gurķi sagriež šķēlītēs vai pusmēnestiņos. Apspricē ar eļļu, apkaisa ar sēkliņām . Piedzer rūgušpienu vai kefīru.

Nātre



Nātre

Urtica

Nettle

Крапива

Viena no pirmajā un spēcīgākajām pavasara zālītēm – Nātre. Šobrīd to vajadzētu griezt salātos saujām. Nātres lapas ir īsta vitamīnu krātuve, ne velti tās iekļautas visu vitamīnu tēju sastāvā.  Lielajās nātrēs askorbinskābes ir vairāk nekā upenēs, bet karotīna vairāk nekā burkānos. Tās viecina vielmaiņu visā organismā, palielina hemoglobīna un eritrocītu daudzumu asinīs,  nātre ir neaizstājam līdzeklis asins sastāva uzlabošanai, tā tīra asinis un uzlabo to sastāvu, palīdz justies možākam. Nātres iedarbība ir antiseptiska, pretiekaisum, sāpes remdinoša, urīna un žults dzenoša, viegli nomierinoša, ta pazemina cukura saturu asinīs. Nātre  ieteicams lietot pie mazasinības, vispārēja spēka izsīkuma un noguruma, pie dažādiem ādas izsitumiem.   

Un tā  cimdus rokā un šķinam nātres salātiem. Lai gan visur tiek rakstīts kad jaunās lapiņas nedzeļ, man ir lielas aizdomas ka to raksta cilvēki, kas nekad nātres plikām rokām nav plūkuši:))  man visi mēģinājumi ir beigušies ar vienu vai diviem apdžaldītiem pirkstiem, uz nātres jau nav rakstīts kura cik dienu veca... un tā es ņemu cimdus , pirms griezšana var noplaucēt, man gan šķiet kad tā iet bojā viena daļa vērtīgu vielu, tāpēc es noskaloju un sagriežu tajos pašos cimdos, pieber mazliet sāli, cukuru un samačkā, un var būt drošs kad ēdot mēli nesadzels:)) liek klāt pārējos zaļumus un ēd nost. Ja liek blenderī kokteilim vispār nekādu plaucešanu nevajag.

Svaigu nātru sula likvidē blaugznas un apstādina matu irkrišanu, tātad liekam blenderī kārtīgu sauju nātru un pēc tam to putriņu iemasējam galvas ādā aptinam dvieli un kādu pusstundu ar šo masku pastaigājam, tad izmāzgājam kā parasti un beigās vēl var izskalot ar nātru tēju kas mikstināta ar kādu karoti etiķa vai cirtonu sulas. Retus un vājus matus nostiprina ar nātru un apiņu uzlējumu -1 ēdamkarote kaltētu nātru un 1 ēdamkarote apiņu puslitrs verdoša ūdens, nostādina 40 min nokāš, un skalo matus.

Šķiet, ka pasaulē nav tāda sevi cienoša kosmētikas ražotāja, kurš neizmantotu nātri, izgatavojot līdzekļus pret ādas novecošanos.  Šim mērķim nātres putriņā samercē marles masku un uzklāj ar siltu ūdeni nomazgatai sejai uz 20-25 min, laiku pa laikam masku samitrina nātru putriņā, lai tā visu procedūras laiku būtu mitra.

Bērzu sula

Bērzu sulas satur organiskās skābes, miecvielas, minerālvielas, dzelzi, kāliju, kalciju, fruktozi, glikozi, fitonicidus, mikroelementus... Lietojot bērzu sulu , tiek veicināti urīnpūšļa un nieru akmeņu šķelšanās, asins attīrīšanās un vielu maiņas procesi. Kopumā vērtīgā sula veic lielo pavasara tīrīšanu, izvadod no organisma šlakvielas un atbrīvojot  locītavas no saļu nogulsnejumiem.  Tāpēc , izejot kārtīgu 10 dienu bērzu sulas kūri, dzerot litru dienā, mugurkauls un locītavas kļust vingrākas. Ieteicams dzert divus litrus dienā , var arī vairāk ja ar nierēm viss kārtībā. Pati šopavasar izmēģināju dienu nodzīvot uz bērzu sulas, efekts labs , pašsajūta bija lieliska ,enerģijas pietika,  laikam vienīgā diena uz doto mirkli kad man ir izdevies izdzert noteiktos maniem 110 kg  - 4 l dienā. Pēc nedēļas  ir jūtami uzlabojies ādas stāvoklis, visu ziemu nomocījs ar profesionālo aļerģiju pret aduma putekļiem , nedēļu nodzēros bērzu sulas un nu esmu pēc cilveka, nekādu sarkanu plēķu un sejas.

 Ar bērzu sulu ieteicams tīrīt ādu, ja ir ekzēmas un pinnes, To ieteicams darīt, lai ādu mitrinātu , sulā esošas vielas padara ādu elastīgāku,  sejas un kakla ādas izskata un  krāsas uzlabošanai ieteicama ir tīrišana ar sasaldētas berzu sulas ledus gabaliņiem. Nogurums zudīs un garastāvoklis uzlabosies.

Ar bērzu sulu ieteicams mazgāt matus , ja ir blaugznas vai ar nolūku stiprinat matu augšnas procesu. Mati kļūst spīdīgi, maigi un kupli.

Visveselīgākā ir svaiga bērzu sula. Diemžēl svaiga tā saglabājas neilgi līdz ar ko ir aktuāls tās iekonservēšanas jautajums. No saviem senčiem esmu mantojusi ļoti vienkāršū sulas raudzēšanas recepti:

Sulu sapilda tīrās trīslitru burkās , pievieno dažus upeņu zarus un citrona miziņu, aizvāko ar plastmasas vāciņu un  novieto vēšā tumšā vietā, vēlams aukstumskapī vai pagrabā. Atceras par sulu laikā kad sāk sienu pļaut:)  vai ap Ziemassvētkiem kā kuram ar to atmiņu un glabašnas apstākļiem.

 Man ar to ir problemātiski jo dzīvoju vienistabas dzīvoklī un ne pagraba ne pieliekamā nav, es glabāju aiz vannas apsegtus ar kartonu lai netiek gaisma vai virtuves skapīša tālākajā stūrī. Atceros kad ir vasaras karstākais laiks, laikam jau dabigais ritms saglabājies lai ar pacmit gadus kā esmu pilsētniece.

Te vēl viena recepte pa internetu sagrābstīta, vajadzēs pašai izmēģīnāt.

Kvass: sulu sasilda lidz 35 grādu temperatūrai, uz vienu litru sulas pievieno 15-20 gr rauga un 3 rozīnes, pēc garšas var pievienot citrona miziņu. Burku blīvi noslēdz un atstāj uz 1 – 2 nedēļam. Tiek solīts garšīgs uzmundrinošs dzēriens:)

Topinambūrs 3

 šī būs vēl viena ideja - recepte topinabūra izmantošanai . Nomizo burkānu, rutku, topinambūrus, selērijas un pētersīļa sakni, ķirbi, ķiploka daiviņu - būtībā cik un ko kā pēc personīgās gaumes vai principa - kas ir mājās:) .

Visu sarīvē uz smalkās vai rupjās sakņu rīves ( arī gaumes jautājums) pievieno mazliet cukura , sāli, citrona sulu, var arī maltos melnos piparus, visu apmaisa lai sajaucas vienmērīgi savā starpā, ja nav laik gaidit kad sakodīsies savā starpā, var tā pat kā zaļos salātus samačkāt ar roku. Tālāk kas nu kuram garšo , vai tobrīd ir ledusskapī,  saldais krējums ( es lietoju to saldo kas parasti nostājas trīslitru burkā lauku pienam, ne veikala) vai kādu no eļļām. Ja partikā nelietojat gaļu tad iesaku šiem salātiem pievienot dažādas sēklas vai riekstus - sezama, saulespuķu , linseklas utt- un uz kādu laiku atstāt salātu nostāvēties, izvadēsies liekais sūrums no rutkiem, un sula, kuras šais salātos ir diezgan, pateicoties ķirbim, uzbriedinās sēkliņas, rezultātā ļoti labs ēdiens , bagāts ar vitaminiem, škiedrvielām un visām citām labam lietām, ja sēž uz diētas ar šito vār kārtīgi piesiet dušu.

Topinabūrs 2



 Tā tapinambūrs izskatās izrakt no zeme noskalots no smiltīm, tālak es personīgi mizoju jo man nekad nav izdevies tā noberzt lai nejustu zemes garšu:))
Vakar iedvesmojusies no kādas receptes, kur tapinambūru cep cepeškrāsnī, nolēmu izcept to uz pannas.

Un tā nomizotu tapinambūru griež 5 mm šķēlēs un liek uz sakarsētas pannas, pannā jau ir olīvēļļa un ķiploks , šķēlītes apcep zeltaini brūnas no abām pusēm , noņem no pannas un vēl karstas apber ar sāli un garšvielu maisījumu, es cepot vēl mazliet bazilika pabēru, bet nu tas ir gaumes jautājums, kas kam garšo, oriģinālreceptē bija tīmiāns. Rezultāts diezgan labs, tiešām gandrīz kartupelis tik mazliet saldāks un ūdeņaināks, bet visumā ja ceptu cepeškrāsnī ( bet tad var tāppat ka kartupeļus pargriezt tik uz pusēm) mierīgi var lietot kartupeļa vietā, it sevišķi ja ņem verā tā diētiskās īpašības.

Secinājums - šogad es šo sakņaugu pavairošu savā mazdārziņā...

Topinambūrs

Topinambūrs

Helianthus tuberosus

Jerusalem Artichoke

Lai gan patiesībā topinambūri ir pieejami visu gadu, visaktīvāk tomēr tos izmanto ēdienkartēs tieši vēlā rudenī, ziemā un agrā pavasarī. Pēc personīgās pieredzes varu teikt, kad visaktuālakie tie ir ziemā un pavasarī, rudenī pietiek citu sakņu. Ziemā vienīgā problēma varētu būt ar to iegūšanu, jo, līdzko zeme sasalst, tos ir ļoti grūti izrakt, un topinambūrs paliek par „iesaldētu līdzekli” – tu zini, ka tas tur ir, bet ārā dabūt nevari, lai gan arī šeit var būt izņemumi, mūsu Latvijas ziemas ir kāda nu kura , ir bijušas tādas kad topinambūru baudīju gan ap Ziemassvētkiem gan pēc tiem. Svarīgi ir tas, ka neskaitot gaļu, topinambūrs ir viens no retajiem dārzeņiem, kurā ir tik daudz dzelzs. Topinambūra 75% ogļhidrātu sastāv no inulīna, nevis cietes. Topinambūra uzturvērtība ir stipri mazāka nekā kartupeļiem. 100 gramos topinambūra ir tikai 30,8 kcal, bet tāds pats daudzums kartupeļu satur 70,2 kcal , kas nav mazsvarīgi tādam mūžīgajam tievētājam ka man:))))

Līdz antibiotiku un sulfanilamīdu preparātu izgudrošanai ar topinambūru sulu vai to lapu un kātu putriņu ārstēja ilgi nedzīstošas brūces. Šodien ar to ārstē cukura diabētu, mazasinību, sird-asinsvadu slimības,  stiprina nervu sistēmu, hipertoniju. Ārstējot cukura diābētu , uzturā var lietot arī auga lapas. Topinambūra sula novērš kuņģī dedzināšanu, nelabu dūšu , sāpes likvidē aizcietējumus, kā arī veicina toksīnu, radioaktīvo vielu , nitrātu un fosfātu izvadīšanu no organisma, ātri sadziedē divpadsmit pirkstu zarnas čūlas. Pasaulē ļoti lielu popularitāti topinambūri ieguvuši kā kartupeļu aizvietotāji tieši diabētiķu ēdienkartēs.

Labums šiem dārzeņiem ir tāds, ka tiem patīk gandrīz jebkura augsne, izņemto izteikti mālainu, bet tieši tāpēc daudzi izvairās tos audzēt vairumā – jo jebkurš palikušais topinambūrs ir kā jauna sēkla, kas pati iesējas no jauna, un līdz ar to pēc kāda laika topinambūrs var dārzā kļūt par nezāli. Ledusskapī dārzeņu un augļu nodalījumā tie stāvēs līdz divām nedēļām, savukārt papīra turzā tumšā un vēsā vietā, kā pagrabs, tie stāvēs pat ilgāk. Bet, protams, vislabāk tos apēst maksimāli tuvu novākšanas laikam – tādējādi tie ir gan svaigi, gan satur vairāk labo uzturvielu. Personīgi es šo sakņaugu atceros parasti pavasara pusē, kad tik ļoti sāk gribēties ar nitrātiem nepiesātinātus zaļumus un tad nekāda glabāšana nav nepieciešama , tā teikt pa taisno galdā. Ja tapinambūrs pārziemo uz lauka ta vērtība nemazinās.

          Pats dārzenis ir ļoti sulīgs, kraukšķīgs un saldens, nedaudz jūtot riekstu piegaršu, nomizo, sagriež šķēlītēs un loba iekšā, var pierīvēt svaigajiem salātiem, biešu , ķirbju, rutku, kāpostu utt. Pateicoties augstajam dzelzs saturam, tas saskarē ar gaisu viegli oksidējas un paliek tumšs, tāpēc, ja gatavo svaigos salātos ciemiņiem, noteikti pārlej ar nedaudz citronu sulas vai kādu etiķi – baltvīna, sarkanvīna u.c. – jebko, kas dod skābumu. Ir gadijies lasīt kad tapinambūra pagatavošana ir tieši tāda pati kā kartupeļiem, tikai pagatavošanas laiks ir ātrāks, bet personīgi man nav bijis aktuāli. Ir doma meģināt apcept ar olīveļļu vai sviestu cepeškrāsnī, pievienojot kādas garšvielas, kā būs pastāstīšu kad noprovēšu...

Par ko te būs....

Sen senos laikos dzīvoja meitene , kura atvērtām acīm vērās dabā, viss tajā tai likās tik tuvs un mīļš kā laba ģimene, kas vienmēr par tevi rūpējas, nekad tevi nepamet un nenodod, ar kuru rok rokā iet pa dzīvi. Tikai vēlāk paaugusies viņa uzzināja kad viņas vecvecmamiņa ir bijusi zintniece un augstasklases pavārs. Diemžēl zināšanas netika nodotas mutiski no papaudzes uz paaudzi, palika tikai aicinājuma bals asinīs, vākt zālītes,  lasīt ogas un sēnes tējām, zālēm un pārtikai. Tā nu izauga savādniece, kas cauru gadu kaut ko vāc pa mežiem un laukiem, it kā nevartēru visu lielveikalā un aptiekā nopirt:)))
Ne reizi vien esmu atskārtusi to kad daba dod mums to kas mums ir nepieciešams lai normali dzīvotu, veseli ka rutki ar mirdzošām acīm pilni spēka un nezinot neko par slimibām, mēs tikai neprotam to paņemt... ak šie musu tuvinieku lāsti!!! Jau mazam zīdaimim tik potēts kaut kāds pasaules redzējums, nevienu neinteresē kā viņs pats to redz, jo cilvēku sabiedrībā nepieņem neko kas ir citādāks, balto vārnu jānoknabj tā jau nav normāla vārna:)))   Tai pašā laikā vide kurā mēs dzīvojam ir mūsu šupulis un viss kas tajā ir ir domāts mūsu eksistences nodrošināšanai, mēs tikai paši neprotam vairs tajā dzīvot, kā zīdainis kas neprot zīst mātes krūti esam nolemti lēnai bojāejai... tai pāšā laikā katrs elpas vilciens , katra zālīte, katrs saules stars, katra ūdens pile dod mums enerģiju, gāda par mums...  šai blogā es likšu savas zināšanas un pieredzi par to kādas zāļu tējas vācamas , kādas ogas sēnes lasāmas, kā tās pagatavot un saglabāt ziemai, kā pacelt dārgas zāles no zem kājam un ielikt mutē , nevis skriet uz aptieku pēc sintētikas un ķīmijas, kura vairāk posta nekā ārstē.Te būs mana pierede par to kas  un kā apēdams, lai kaulos spēks un pavasarī avitaminoze nemocītu. Te es apkopošu pieredzi nevis pārdrukašu rakstus no žurnāliem un grāmatām, centīšo arī visu par ko rakstu nobildēt un ielik blogā lai nav tā ka vienā otrā preses izdevumā raksts par panātri bet bilde nātres:))) Sāku  šo tā teikt projektu pavasarī, lai aptvertu visu gadu no sākuma līdz galam. 
 Un, jā,  drīz jau būs jāsāk vākt un ēst un kāltēt tējas, malt pulverīšos, taisīt uzlējumus ,jau pavisam drīz, tāpēc sākšu pamazām vien apkopot informāciju, pie reizes būs iespēja atbrīvot plauktus un neskaitāmās mapes no papīru kalniem, kas jau sen izstudēti un vajadzīgais jau sen parbaudīts un izšķirots pēc lietderības...
Ejam pļavā...