Sen senos laikos dzīvoja meitene , kura atvērtām acīm vērās dabā, viss tajā tai likās tik tuvs un mīļš kā laba ģimene, kas vienmēr par tevi rūpējas, nekad tevi nepamet un nenodod, ar kuru rok rokā iet pa dzīvi. Tikai vēlāk paaugusies viņa uzzināja kad viņas vecvecmamiņa ir bijusi zintniece un augstasklases pavārs. Diemžēl zināšanas netika nodotas mutiski no papaudzes uz paaudzi, palika tikai aicinājuma bals asinīs, vākt zālītes, lasīt ogas un sēnes tējām, zālēm un pārtikai. Tā nu izauga savādniece, kas cauru gadu kaut ko vāc pa mežiem un laukiem, it kā nevartēru visu lielveikalā un aptiekā nopirt:)))
Ne reizi vien esmu atskārtusi to kad daba dod mums to kas mums ir nepieciešams lai normali dzīvotu, veseli ka rutki ar mirdzošām acīm pilni spēka un nezinot neko par slimibām, mēs tikai neprotam to paņemt... ak šie musu tuvinieku lāsti!!! Jau mazam zīdaimim tik potēts kaut kāds pasaules redzējums, nevienu neinteresē kā viņs pats to redz, jo cilvēku sabiedrībā nepieņem neko kas ir citādāks, balto vārnu jānoknabj tā jau nav normāla vārna:))) Tai pašā laikā vide kurā mēs dzīvojam ir mūsu šupulis un viss kas tajā ir ir domāts mūsu eksistences nodrošināšanai, mēs tikai paši neprotam vairs tajā dzīvot, kā zīdainis kas neprot zīst mātes krūti esam nolemti lēnai bojāejai... tai pāšā laikā katrs elpas vilciens , katra zālīte, katrs saules stars, katra ūdens pile dod mums enerģiju, gāda par mums... šai blogā es likšu savas zināšanas un pieredzi par to kādas zāļu tējas vācamas , kādas ogas sēnes lasāmas, kā tās pagatavot un saglabāt ziemai, kā pacelt dārgas zāles no zem kājam un ielikt mutē , nevis skriet uz aptieku pēc sintētikas un ķīmijas, kura vairāk posta nekā ārstē.Te būs mana pierede par to kas un kā apēdams, lai kaulos spēks un pavasarī avitaminoze nemocītu. Te es apkopošu pieredzi nevis pārdrukašu rakstus no žurnāliem un grāmatām, centīšo arī visu par ko rakstu nobildēt un ielik blogā lai nav tā ka vienā otrā preses izdevumā raksts par panātri bet bilde nātres:))) Sāku šo tā teikt projektu pavasarī, lai aptvertu visu gadu no sākuma līdz galam.
Un, jā, drīz jau būs jāsāk vākt un ēst un kāltēt tējas, malt pulverīšos, taisīt uzlējumus ,jau pavisam drīz, tāpēc sākšu pamazām vien apkopot informāciju, pie reizes būs iespēja atbrīvot plauktus un neskaitāmās mapes no papīru kalniem, kas jau sen izstudēti un vajadzīgais jau sen parbaudīts un izšķirots pēc lietderības...
Ejam pļavā...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru